The Debate of King Milinda |
|
QuotationsThe Great ChapterDownload the Gentium Pali Font |
| Yathā hi aṅgasambhāra,
hoti saddo ratho iti. Evaṃ khandhesu santesu, hoti ‘satto’ ti sammutī’ti. (S. i. 135) |
| Sīle patiṭṭhāya naro
sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ. ātāpi nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa’nti. (S. i. 13) |
| Saddhāya tarati oghaṃ, appamādena aṇṇavaṃ. Vīriyena dukkhamacceti, paññāya parisujjhatī’ti. (S. i. 214) |
| Vīriyavā kho bhikkhave ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti. Sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti. Suddhamattānaṃ pariharatī’ti. (A. iv. 110) |
| Satiñca khvāhaṃ bhikkhave sabbatthikaṃ vadāmī’ti. (S. v. 115) |
| Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, samāhito bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī’ti. (S. iii. 13; v. 414) |
| The Long Journey |
| Nābhinandāmi maraṇaṃ,
nābhinandāmi jīvitaṃ. Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathā. Nābhi ... pe ... paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato’ti. (Thag. 1002,3) |
| Sustained Application |
| Anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ gahakāraṃ gavesanto dukkhā jāti punappunaṃ. Gahakārakadiṭṭhosi puna gehaṃ na kāhasi
sabbā te phāsukā bhaggā gahakūtaṃ visaṅkhataṃ visaṅkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayamajjhagā. (Dhp. vv 153,4) |
| Nibbāna |
| Kamassakā māṇava sattā kammadāyāda kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā, kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyā’ti. (M. iii. 203) |
| The Paradoxes |
| Aṭṭhime Ānanda hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’ti. (D. ii. 107; A. iv. 312) |
| Pañceva dāni Ānanda vassasatāni [sahassāni] saddhammo ṭhassatī’ti. (Vin. ii. 256; A. iv. 278) Ime ca Subhadda bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko Arahantehi assā’ti. (D. ii. 152) |
| Twenty-eight Advantages of Solitude Katame aṭṭhavīsati, idha mahārāja paṭisallānaṃ paṭisallīyamānaṃ attānaṃ rakkhati,
āyuṃ vaḍḍeti, balaṃ deti, vajjaṃ padahati, ayasamapaneti, yasamupaneti, aratiṃ vinodeti, ratimupadahati, bhayamapaneti, vesārajjāṃ karoti, kosajjamapaneti, vīriyamabhijaneti, rāgamapaneti, dosamapaneti, mohamapaneti, mānaṃ nihanti, vitakkaṃ bhañjati, cittaṃ ekaggaṃ karoti, mānasaṃ snehayati (samanupassantā),¹ hāsaṃ janeti, garukaṃ karoti, lābhamuppādayati, namassiyaṃ karoti, pītiṃ pāpeti, pāmojjaṃ karoti, saṅkhārānaṃ sabhāvaṃ
dassayati, bhavappaṭisandhiṃ ugghāṭeti, sabbasāmaññaṃ deti. ¹ Sinhalese Text |
|
Tathāgatassa kho Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno Ānanda Tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti. (D. ii. 103; S. v. 259) Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’ti. (D. ii. 119; S. v. 262) Seyyathāpi
bhikkhave appamattakopi gūtho duggandho hoti. Evameva kho ahaṃ bhikkhave appamattakampi bhavaṃ na vaṇṇemi antamaso accharāsaṅghātamattampī’ti. (A. i. 34) |
| Abhiññāyāhaṃ bhikkhave dhammaṃ desemi no anabhiññāyā’ti. (A. i. 276) Ākaṅkhamāno Ānanda saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti. (D. ii. 154) |
| NatthĀnanda tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhī’ti. (D. ii. 100) |
| Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. (Dhp. v 129) Arahā sabbabhayamatikkanto’ti. (Untraced but cf. S. i. 125; Thag 707, and Buddhaguṇnagāthavalī v 1003) |
| Na antalikkhe na samuddamajjhe, na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa. Na vijjatī so jagatippadeso, yatthaṭṭhito mucceyya maccupāsā’ti. (Dhp. v 128)
15.Lābhī tathāgato cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānappaccaya-bhesajja-parikkhārāna’nti. (A. iii. 242) |
| Pañcasālaṃ
brahmaṇagāmaṃ piṇḍāya pavisitvā kiñcideva alabhitvā yathādhotena pattena nikkhanto’ti. (S. i. 113f) |
| Yo ajānanto pāṇātipātaṃ karoti, so balavataraṃ apuññaṃ pasavatī’ti. (Untraced)
anāpatti ajānantassā’ti. (Vin. iii.78) |
| Tathāgatassa kho Ānanda na evaṃ hoti, “Ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī”ti. (D. ii. 100)
So anekasahassaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissati, seyyathāpi ahaṃ etarahi anekasataṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharāmi’ti. (D. iii. 76) |
|
Tathāgato abhejjapariso’ti. (D. iii. 172) Devadattena ekappahāraṃ pañca bhikkhusatāni bhinnānī’ti. (Vin. ii. 199) |
| Dhammo hi Vāseṭṭha seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāye cā’ti. (D. iii. 93ff.) Upāsakogihīsotāpanno pihitāpāyodiṭṭhippatto viññātasāsano bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā puthujjanaṃ abhivādeti paccuṭṭhetī’ti. (Miln. 162) Twenty Qualities of a Recluse Katame vīsati samaṇassa samaṇakaraṇā dhammā dve ca liṅgāni, seṭṭho (seṭṭhabhūmisayo): dhammārāmo, aggo niyamo, cāro, vihāro, saṃyamo, saṃvaro, khanti, soraccaṃ, ekattacariyā, ekattābhirati, paṭisallānaṃ, hiri-ottappaṃ, vīriyaṃ, appamādo, sikkhāsamādānaṃ (sikkhāpadhānaṃ), uddeso, paripucchā, sīlādi-abhirati, nirālayatā,
sikkhāpadapāripūritā; kāsāvadhāraṇaṃ, bhaṇḍubhāvo. |
| Tathāgato sabbasattānaṃ ahitamapanetvā hitamupadahatī’ti. (Cf. A. i. 20)
Saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggata’nti. (A. iv. 128 ff.) |
| Kāyena saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro. Manasā saṃvaro sādhu, sādhu sabbattha saṃvaro’ti. (S. i. 73; Dhp. v 361) Selassa brahmaṇassa kosohitaṃ vattaguyhaṃ dassesi. (M. Sta. 92) |
| Parisuddhavacīsamācāro āvuso tathāgato, natthi Tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya, “Mā me idaṃ paro aññāsī”ti. (D. iii. 217) Moghapurisa. (Vin. iii. 20) |
| Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ, jāno ajānantamimaṃ palāsaṃ. āraddhavīriyo dhuvaṃ appamatto, sukhaseyyaṃ pucchasi
kissa hetū’ti. (Jā. iii. 24) Iti phandanarukkhopi, tāvade ajjhabhāsatha. Mayhampi vacanaṃ atthi, bhāradvāja suṇohi me’ti. (Jā. iv. 210) |
| Cundassa bhattaṃ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṃ. ābādhaṃ samphusī dhīro, pabāḷhaṃ māraṇantika’nti. (D. ii. 128) Dve’me Ānanda piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca, katame dve, yañca
piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhi; yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. (D. ii. 135) |
| Abyāvaṭā tumhe Ānanda hotha tathāgatassa sarīrapūjāyā’ti. (D. ii. 141) Pūjetha naṃ pūjaniyassa dhātuṃ. Evaṃ kira saggamito gamissathā’ti. (Vv. 75 v 8) |
| Bhagavato gacchantassa ayaṃ acetanā mahāpathavī ninnaṃ unnamati, unnataṃ onamatī’ti. (cf. DA. 45) Bhagavato pādo sakalikāya khato’ti. (Vin. ii. 193)
|
| Āsavānaṃ khayā samaṇo hotī’ti. (A. ii. 238) Catubbhi
dhammehi samaṅgibhūtaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇaṃ āhu loke’ti. Tatrime cattāro dhammā ― khanti, appāhāratā, rativippahānaṃ, ākiñcaññaṃ. (Ku. 5. p 204, Burmese Piṭaka) |
| Mamaṃ vā bhikkhave pare vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, dhammassa vā, saṅghassa vā vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṃ, na cetaso uppilāvitattaṃ karaṇīya’nti. (D. i. 3) Rājāhamasmi selāti, dhammarājā anuttaro. Dhammena cakkaṃ vattemi, cakkaṃ
appaṭivattiya’nti. (M. Sta 92; Sn. v 554) |
| Ahiṃsāya cara loke, piyo hohisi maṃmivā’ti. (Jā. iv. 71 v 9)
Niggaṇhe niggahārahaṃ, paggaṇhe paggahāraha’nti. (Jā. v. 116) |
| Akkodhano vigatakhilohamasmī’ti. (Sn. v 19) |
| Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ
bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ Mahāmoggallāno’ti. (A. i. 23) |
| Tathāgatappavedito bhikkhave dhammavinayo vivaṭo virocati no paṭicchanno’ti. (A. i. 283)
Pātimokkhudeso kevalañca vinayapiṭakaṃ pihitaṃ paṭicchannaṃ. (Vin. i. 115) |
| Sampajānamusāvāde pārājiko hotī’ti. (Vin. iii. 94) Sampajānamusāvāde lahukaṃ āpattiṃ āpajjati ekassa santike desanāvatthuka’nti. (Vin. iv. 59) |
| Pubbeva bodhisattānaṃ mātāpitaro niyatā honti, bodhi niyatā hoti, aggasāvakā niyatā honti, putto niyato hoti, upaṭṭhāko niyato hotī’ti. (Mahāpadhāna Sutta. D. ii. 11ff) Tusite kāye ṭhito bodhisatto aṭṭha mahāvilokanāni viloketi; kālaṃ viloketi, dīpaṃ .. desaṃ ..
kulaṃ .. janettiṃ .. āyuṃ .. māsaṃ .. nekkhammaṃ viloketī’ti. (Jā. i. 48) |
| Na bhikkhave attānaṃ pātetabbaṃ, yo pāteyya, yathādhammo kāretabbo’ti. (Vin. iii. 82)
|
| Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya
anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame ekādasa, sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, manussānaṃ piyo hoti, amansussānaṃ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati, tuvaṭaṃ cittaṃ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṃ karoti, uttariṃ appaṭivijjhanto brahmalokūpago hotī’ti. (A. v. 342) Sāmo kumāro mettāvihārī migasaṅghena parivuto pavane vicaranto pīḷiyakkhena raññā viddho visapītena sallena tattheva mucchito patito’ti. (Jā. vi. 76) |
|
Mahosadhassa bhariyā amarā nāma itthī gāmake ṭhapitā pavutthapatikā raho nisinnā vivittā rājappaṭisamaṃ sāmikaṃ karitvā sahassena nimantīyamāna pāpaṃ nākāsi’ti. (Jā. vi. 367) |
| Vigatabhayasantāsā Arahanto’ti. (Dhp. v 351; Sn. v 621) Nagare rājagahe dhanapālakaṃ hatthiṃ bhagavati opatantaṃ disvā pañca khīnāsavasatāni pariccajitvā jinavaraṃ pakkantāni disāvidisaṃ ekaṃ ṭhapetvā theraṃ Ānandaṃ. (Vin. ii .194) |
| Tathāgatena Sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe paṇāmite cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati
bījūpamañca vacchataraṇūpamañca upadassetvā bhagavantaṃ pasādesuṃ khamāpesuṃ nijjhattaṃ akaṃsū’ti. (M. Sta. 67) |
| Santhavato bhayaṃ jātaṃ, niketā jāyate rajo. Aniketamasanthavaṃ, etaṃ ve munidassana’nti. (Sn. v 207) Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti. (Vin. ii. 147; Sn. v 100) |
| Uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṃyato siyā’ti. (Dhp. v 168) Ahaṃ kho panudāyi appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi, tiyyopi bhuñjāmi’ti. (M. ii. 7) |
| Ahamasmi bhikkhave brāhmaṇo yācayogo sadā payatapāṇi antimadehadharo anuttaro bhisakko sallakatto’ti. (Iti. 101) Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ appābādhānaṃ yadidaṃ bākulo’ti. (A. i. 24) |
| Tathāgato bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādethā’ti. (S. iii. 66; S. i. 190) Addasaṃ khvāhaṃ bhikkhave purāṇaṃ maggaṃ purāṇaṃ añjasaṃ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāta’nti. (S. ii. 105) |
| Pubbe vāhaṃ manussabhūto samāno sattānaṃ aviheṭhakajātiko ahosi’nti. (D. iii. 166) Lomasakassapo nāma isi samāno anekasate pāṇe ghātayitvā vājapeyyuṃ mahāyaññaṃ yajī’ti. (Jā. iii. 514f)
|
| Vamissametanti parāmasanto, kāsāvamaddakkhi dhajaṃ isīnaṃ. Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā,
arahaddhajo sabbhi avajjharūpo’ti. (Jā. v. 49) Jotipālamāṇavo samāno kassapaṃ bhagavantaṃ Arahantaṃ sammāsambuddhaṃ muṇḍakavādena samaṇakavādena asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosi paribhāsī. (M. ii. 47) |
| Ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṃ sabbaṃ temāsaṃ ākāsacchadanaṃ aṭṭhāsi, na devotivassī’ti. (M. ii. 53) Kassapassa tatthāgatassa kuṭi ovassatī’ti. (M. ii. 54) |
| Gāthābhigītaṃ me abhojaneyyuṃ, sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo. Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, dhamme satī
brāhmaṇa vuttiresā’ti. (S. i. 167; Sn. v 81) |
| Tathāgatena catūhi ca asaṅkheyyehi kappānaṃ
satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṃ paripācitaṃ mahato janakāyassa samuddharaṇāyā’ti. (cf. Cp. i. 1) Appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyā’ti. (Vin. i. 5; cf. S. i. 136) |
| Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati. (Vin. i. 88; M. i. 171) Iti kho bhikkhave āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attanā samasamaṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesī’ti. (M. i. 165) |
| Questions Solved by Inference |
| Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve Arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti. (M. iii. 65; A. i. 27; Vbh. 336) |
| Saṅghe Gotami dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā’ti. (M. iii. 253) Ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya
sukhāya devamanussānaṃ katamo ekapuggalo, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho. (A. i. 21) |
| Gihino vāhaṃ
bhikkhave pabbajitassa vā sammāpaṭipattiṃ vaṇṇemi, gihī vā bhikkhave pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusala’nti. (M. ii. 197; A. i. 69 § 10) |
| Na kho panāhaṃ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttarimanussadhammaṃ alamariyañāṇadassanavisesaṃ, siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti. (M. i. 246) Ārambhatha nikkhamatha, yuñjatha buddhasāsane. Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro’ti. (S. i. 156; Kvu.
203) |
| Arahā ekaṃ vedanaṃ vedayati kāyikaṃ na cetasika’nti. (Untraced) |
| Jānantassa kukkuccaṃ hoti, kukkucce sati āvaraṇaṃ hoti, āvaṭe citte dhammābhisamayo na hotī’ti. (Untraced) |
| Yo sīlavā dussīlesu dadāti dānaṃ, dhammena laddhaṃ supasannacitto. Abhisaddahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ, sā dakkhiṇā
dāyakato visujjhatī’ti. (M. Sta. 142) |
| Nippapañcārāmā bhikkhave viharatha nippapañcaratino’ti. (Untraced, but cf. M. i. 65)
|
| Yo gihī arahattaṃ patto, dve vāssa gatiyo bhavanti anaññā, tasmiṃ yeva divase pabbajati vā
parinibbāyati vā. No so divaso sakkā atikkametu’nti. (Untraced) |
| Vigatasatisammosā kho mahārāja
Arahanto, natthi Arahantānaṃ satisammosoti. (Untraced. cf. Pts.Contr. 114) |
| … katamāni
tīṇi, sacetanā vā acetanā vā ajarāmarā loke natthi, saṅkhārānaṃ niccatā natthi, paramatthena sattūpaladdhi natthi. (Untraced) |
|
Ākāso mahārāja, akammajo ahetujo anutujo, nibbānaṃ mahārāja akammajaṃ ahetujaṃ anutujaṃ. Ime kho mahārāja, dve akammajā ahetujā anutujā’ti. (Miln. 268.) |
| Sūriyassapi tāva tejosampannassa rogo uppajjissati, kimaṅgaṃ pana aññesaṃ satthānaṃ, natthi bhante esā vibhatti aññassa aññatra tavādisena buddhimatā’ti. (Miln. 274.) |
| Twenty-five Conditions Causing Weakness Kodha, apanāho, makkho, paḷāso, issā, macchariyaṃ, māyā, sāṭheyyuṃ, tambho, sārambho, māno, atimāno, mado, pamādo, thinamiddhaṃ, tandi
(nandī), ālasyaṃ, pāpamittatā, rūpā, saddā, gandhā, rasā, phoṭṭhabbā, khudāpipāsā, arati ... (Miln. 289.) |
| Nibbānaṃ na atītaṃ, na anāgataṃ, na paccuppannaṃ, na uppannaṃ, na anuppannaṃ na uppādanīya’nti. (Untraced) So appavattatthāya maggaṃ āyūhati gavesati bhāveti bahulīkaroti tassa tadatthaṃ sati santiṭṭhati, tadatthaṃ vīriyaṃ santiṭṭhati, tadatthaṃ pīti santiṭṭhati, tassa taṃ cittaṃ aparāparaṃ manasīkaroto pavattaṃ samatikkamitvā appavattaṃ okkamati, appavattamanuppato
mahārāja sammāpaṭipanno ‘nibbānaṃ sacchikarotī’ti vuccati. (Miln. 326) |
| Na pupphagandho
paṭivātameti, na candanaṃ taggaramallikā vā. Satañca gandho paṭivātameti, sabbā disā sappuriso pavāyati. (Dhp. v 54) Amataṃ te bhikkhave paribhuñjanti, ye kāyagatāsatiṃ paribhunjantī’ti. (A. i. 45) |
| The 28 Virtues of the The Ascetic Practices Suddhājīvaṃ sukhaphalaṃ anavajjaṃ na paradukkhāpanaṃ abhayaṃ asampīḷanaṃ ekantavaḍḍikaṃ aparihāniyaṃ amāyaṃ ārakkhā patthitadadaṃ sabbasattadamanaṃ saṃvarahitaṃ patirūpaṃ anissitaṃ vippamuttaṃ
rāgakkhayaṃ dosakkhayaṃ mohakkhayaṃ mānappahānaṃ kuvitakkacchedanaṃ kaṅkhavitaraṇaṃ kossajjaviddhaṃsanaṃ aratippahānaṃ khamanaṃ atulaṃ appamānaṃ sabbadukkhakkhayagamanaṃ. (Miln. 351) |
| Similes |
| Sassataṃ ucchedaṃ taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ taduttamaṃ aññaduttamaṃ
akaṭamabhabbaṃ apurisakāraṃ abrāhmacariyavāsaṃ sattavināsaṃ navasattapātibhāvaṃ saṅkhārasassatabhavaṃ yo karoti so paṭisaṃvedeti añño karoti añño paṭisaṃvedeti kammaphaladassanā ca kiriyaphaladiṭṭhi ca ito evarūpāni ceva aññāni ca vivādapathāni apanetvā saṅkhārānaṃ sabhāvaṃ paramasuññataṃ nirīhanijjīvataṃ (nisattanijīvataṃ) accantaṃ suññataṃ ādiyitabbaṃ. (Miln. 413) |
| Yadūnakaṃ taṃ saṇati, yaṃ pūraṃ santameva taṃ. Aḍḍakumbhūpamo [rittakumbhūpamo] bālo, rahado pūro’va paṇḍito’ti. (Sn. v 721)
|