The Debate of King Milinda

Quotations

The Great Chapter

Download the Gentium Pali Font

Q1

Yathā hi aṅgasambhāra, hoti saddo ratho iti. Evaṃ khandhesu santesu, hoti ‘satto’ ti sammutī’ti. (S. i. 135)

Q9

Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ. ātāpi nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa’nti. (S. i. 13)

Q11

Saddhāya tarati oghaṃ, appamādena aṇṇavaṃ. Vīriyena dukkhamacceti, paññāya parisujjhatī’ti. (S. i. 214)

Q12

Vīriyavā kho bhikkhave ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti. Sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti. Suddhamattānaṃ pariharatī’ti. (A. iv. 110)

Q13

Satiñca khvāhaṃ bhikkhave sabbatthikaṃ vadāmī’ti. (S. v. 115)

Q14

Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, samāhito bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī’ti. (S. iii. 13; v. 414)

 

The Long Journey

Q4

Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ. Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathā. Nābhi ... pe ... paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato’ti. (Thag. 1002,3)

 

Sustained Application

Q3

Anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ gahakāraṃ gavesanto dukkhā jāti punappunaṃ. Gahakārakadiṭṭhosi puna gehaṃ na kāhasi sabbā te phāsukā bhaggā gahakūtaṃ visaṅkhataṃ visaṅkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayamajjhagā. (Dhp. vv 153,4)

 

Nibbāna

Q2

Kamassakā māṇava sattā kammadāyāda kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā, kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyā’ti. (M. iii. 203)

 

The Paradoxes

4

Aṭṭhime Ānanda hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’ti. (D. ii. 107; A. iv. 312)

7

Pañceva dāni Ānanda vassasatāni [sahassāni] saddhammo ṭhassatī’ti. (Vin. ii. 256; A. iv. 278)

Ime ca Subhadda bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko Arahantehi assā’ti. (D. ii. 152)

9

Twenty-eight Advantages of Solitude

Katame aṭṭhavīsati, idha mahārāja paṭisallānaṃ paṭisallīyamānaṃ attānaṃ rakkhati, āyuṃ vaḍḍeti, balaṃ deti, vajjaṃ padahati, ayasamapaneti, yasamupaneti, aratiṃ vinodeti, ratimupadahati, bhayamapaneti, vesārajjāṃ karoti, kosajjamapaneti, vīriyamabhijaneti, rāgamapaneti, dosamapaneti, mohamapaneti, mānaṃ nihanti, vitakkaṃ bhañjati, cittaṃ ekaggaṃ karoti, mānasaṃ snehayati (samanupassantā),¹ hāsaṃ janeti, garukaṃ karoti, lābhamuppādayati, namassiyaṃ karoti, pītiṃ pāpeti, pāmojjaṃ karoti, saṅkhārānaṃ sabhāvaṃ dassayati, bhavappaṭisandhiṃ ugghāṭeti, sabbasāmaññaṃ deti.

¹ Sinhalese Text

10

Tathāgatassa kho Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno Ānanda Tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti. (D. ii. 103; S. v. 259)

Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’ti. (D. ii. 119; S. v. 262)

Seyyathāpi bhikkhave appamattakopi gūtho duggandho hoti. Evameva kho ahaṃ bhikkhave appamattakampi bhavaṃ na vaṇṇemi antamaso accharāsaṅghātamattampī’ti. (A. i. 34)

11

Abhiññāyāhaṃ bhikkhave dhammaṃ desemi no anabhiññāyā’ti. (A. i. 276)

Ākaṅkhamāno Ānanda saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti. (D. ii. 154)

12

NatthĀnanda tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhī’ti. (D. ii. 100)

13

Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. (Dhp. v 129)

Arahā sabbabhayamatikkanto’ti. (Untraced but cf. S. i. 125; Thag 707, and Buddhaguṇnagāthavalī v 1003)

14

Na antalikkhe na samuddamajjhe, na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa. Na vijjatī so jagatippadeso, yatthaṭṭhito mucceyya maccupāsā’ti. (Dhp. v 128)
15.Lābhī tathāgato cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānappaccaya-bhesajja-parikkhārāna’nti. (A. iii. 242)

15

Pañcasālaṃ brahmaṇagāmaṃ piṇḍāya pavisitvā kiñcideva alabhitvā yathādhotena pattena nikkhanto’ti. (S. i. 113f)

16

Yo ajānanto pāṇātipātaṃ karoti, so balavataraṃ apuññaṃ pasavatī’ti. (Untraced)

anāpatti ajānantassā’ti. (Vin. iii.78)

17

Tathāgatassa kho Ānanda na evaṃ hoti, “Ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī”ti. (D. ii. 100)

So anekasahassaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissati, seyyathāpi ahaṃ etarahi anekasataṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharāmi’ti. (D. iii. 76)

18

Tathāgato abhejjapariso’ti. (D. iii. 172)

Devadattena ekappahāraṃ pañca bhikkhusatāni bhinnānī’ti. (Vin. ii. 199)

19

Dhammo hi Vāseṭṭha seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāye cā’ti. (D. iii. 93ff.)

Upāsakogihīsotāpanno pihitāpāyodiṭṭhippatto viññātasāsano bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā puthujjanaṃ abhivādeti paccuṭṭhetī’ti. (Miln. 162)

Twenty Qualities of a Recluse

Katame vīsati samaṇassa samaṇakaraṇā dhammā dve ca liṅgāni, seṭṭho (seṭṭhabhūmisayo): dhammārāmo, aggo niyamo, cāro, vihāro, saṃyamo, saṃvaro, khanti, soraccaṃ, ekattacariyā, ekattābhirati, paṭisallānaṃ, hiri-ottappaṃ, vīriyaṃ, appamādo, sikkhāsamādānaṃ (sikkhāpadhānaṃ), uddeso, paripucchā, sīlādi-abhirati, nirālayatā, sikkhāpadapāripūritā; kāsāvadhāraṇaṃ, bhaṇḍubhāvo.

20

Tathāgato sabbasattānaṃ ahitamapanetvā hitamupadahatī’ti. (Cf. A. i. 20)

Saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggata’nti. (A. iv. 128 ff.)

21

Kāyena saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro. Manasā saṃvaro sādhu, sādhu sabbattha saṃvaro’ti. (S. i. 73; Dhp. v 361)

Selassa brahmaṇassa kosohitaṃ vattaguyhaṃ dassesi. (M. Sta. 92)

22

Parisuddhavacīsamācāro āvuso tathāgato, natthi Tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya, “Mā me idaṃ paro aññāsī”ti. (D. iii. 217)

Moghapurisa. (Vin. iii. 20)

23

Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ, jāno ajānantamimaṃ palāsaṃ. āraddhavīriyo dhuvaṃ appamatto, sukhaseyyaṃ pucchasi kissa hetū’ti. (Jā. iii. 24)

Iti phandanarukkhopi, tāvade ajjhabhāsatha. Mayhampi vacanaṃ atthi, bhāradvāja suṇohi me’ti. (Jā. iv. 210)

24

Cundassa bhattaṃ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṃ. ābādhaṃ samphusī dhīro, pabāḷhaṃ māraṇantika’nti. (D. ii. 128)

Dve’me Ānanda piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca, katame dve, yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhi; yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. (D. ii. 135)

25

Abyāvaṭā tumhe Ānanda hotha tathāgatassa sarīrapūjāyā’ti. (D. ii. 141)

Pūjetha naṃ pūjaniyassa dhātuṃ. Evaṃ kira saggamito gamissathā’ti. (Vv. 75 v 8)

26

Bhagavato gacchantassa ayaṃ acetanā mahāpathavī ninnaṃ unnamati, unnataṃ onamatī’ti. (cf. DA. 45)

Bhagavato pādo sakalikāya khato’ti. (Vin. ii. 193)

27

Āsavānaṃ khayā samaṇo hotī’ti. (A. ii. 238)

Catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇaṃ āhu loke’ti. Tatrime cattāro dhammā ― khanti, appāhāratā, rativippahānaṃ, ākiñcaññaṃ. (Ku. 5. p 204, Burmese Piṭaka)

28

Mamaṃ vā bhikkhave pare vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, dhammassa vā, saṅghassa vā vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṃ, na cetaso uppilāvitattaṃ karaṇīya’nti. (D. i. 3)

Rājāhamasmi selāti, dhammarājā anuttaro. Dhammena cakkaṃ vattemi, cakkaṃ appaṭivattiya’nti. (M. Sta 92; Sn. v 554)

29

Ahiṃsāya cara loke, piyo hohisi maṃmivā’ti. (Jā. iv. 71 v 9)

Niggaṇhe niggahārahaṃ, paggaṇhe paggahāraha’nti. (Jā. v. 116)

30

Akkodhano vigatakhilohamasmī’ti. (Sn. v 19)

31

Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ Mahāmoggallāno’ti. (A. i. 23)

32

Tathāgatappavedito bhikkhave dhammavinayo vivaṭo virocati no paṭicchanno’ti. (A. i. 283)

Pātimokkhudeso kevalañca vinayapiṭakaṃ pihitaṃ paṭicchannaṃ. (Vin. i. 115)

33

Sampajānamusāvāde pārājiko hotī’ti. (Vin. iii. 94)

Sampajānamusāvāde lahukaṃ āpattiṃ āpajjati ekassa santike desanāvatthuka’nti. (Vin. iv. 59)

34

Pubbeva bodhisattānaṃ mātāpitaro niyatā honti, bodhi niyatā hoti, aggasāvakā niyatā honti, putto niyato hoti, upaṭṭhāko niyato hotī’ti. (Mahāpadhāna Sutta. D. ii. 11ff)

Tusite kāye ṭhito bodhisatto aṭṭha mahāvilokanāni viloketi; kālaṃ viloketi, dīpaṃ .. desaṃ .. kulaṃ .. janettiṃ .. āyuṃ .. māsaṃ .. nekkhammaṃ viloketī’ti. (Jā. i. 48)

35

Na bhikkhave attānaṃ pātetabbaṃ, yo pāteyya, yathādhammo kāretabbo’ti. (Vin. iii. 82)

36

Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame ekādasa, sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, manussānaṃ piyo hoti, amansussānaṃ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati, tuvaṭaṃ cittaṃ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṃ karoti, uttariṃ appaṭivijjhanto brahmalokūpago hotī’ti. (A. v. 342)

Sāmo kumāro mettāvihārī migasaṅghena parivuto pavane vicaranto pīḷiyakkhena raññā viddho visapītena sallena tattheva mucchito patito’ti. (Jā. vi. 76)

38

Mahosadhassa bhariyā amarā nāma itthī gāmake ṭhapitā pavutthapatikā raho nisinnā vivittā rājappaṭisamaṃ sāmikaṃ karitvā sahassena nimantīyamāna pāpaṃ nākāsi’ti. (Jā. vi. 367)

39

Vigatabhayasantāsā Arahanto’ti. (Dhp. v 351; Sn. v 621)

Nagare rājagahe dhanapālakaṃ hatthiṃ bhagavati opatantaṃ disvā pañca khīnāsavasatāni pariccajitvā jinavaraṃ pakkantāni disāvidisaṃ ekaṃ ṭhapetvā theraṃ Ānandaṃ. (Vin. ii .194)

40

Tathāgatena Sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe paṇāmite cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati bījūpamañca vacchataraṇūpamañca upadassetvā bhagavantaṃ pasādesuṃ khamāpesuṃ nijjhattaṃ akaṃsū’ti. (M. Sta. 67)

41

Santhavato bhayaṃ jātaṃ, niketā jāyate rajo. Aniketamasanthavaṃ, etaṃ ve munidassana’nti. (Sn. v 207)

Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti. (Vin. ii. 147; Sn. v 100)

42

Uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṃyato siyā’ti. (Dhp. v 168)

Ahaṃ kho panudāyi appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi, tiyyopi bhuñjāmi’ti. (M. ii. 7)

43

Ahamasmi bhikkhave brāhmaṇo yācayogo sadā payatapāṇi antimadehadharo anuttaro bhisakko sallakatto’ti. (Iti. 101)

Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ appābādhānaṃ yadidaṃ bākulo’ti. (A. i. 24)

44

Tathāgato bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādethā’ti. (S. iii. 66; S. i. 190)

Addasaṃ khvāhaṃ bhikkhave purāṇaṃ maggaṃ purāṇaṃ añjasaṃ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāta’nti. (S. ii. 105)

45

Pubbe vāhaṃ manussabhūto samāno sattānaṃ aviheṭhakajātiko ahosi’nti. (D. iii. 166)

Lomasakassapo nāma isi samāno anekasate pāṇe ghātayitvā vājapeyyuṃ mahāyaññaṃ yajī’ti. (Jā. iii. 514f)

46

Vamissametanti parāmasanto, kāsāvamaddakkhi dhajaṃ isīnaṃ. Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā, arahaddhajo sabbhi avajjharūpo’ti. (Jā. v. 49)

Jotipālamāṇavo samāno kassapaṃ bhagavantaṃ Arahantaṃ sammāsambuddhaṃ muṇḍakavādena samaṇakavādena asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosi paribhāsī. (M. ii. 47)

47

Ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṃ sabbaṃ temāsaṃ ākāsacchadanaṃ aṭṭhāsi, na devotivassī’ti. (M. ii. 53)

Kassapassa tatthāgatassa kuṭi ovassatī’ti. (M. ii. 54)

49

Gāthābhigītaṃ me abhojaneyyuṃ, sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo. Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā’ti. (S. i. 167; Sn. v 81)

50

Tathāgatena catūhi ca asaṅkheyyehi kappānaṃ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṃ paripācitaṃ mahato janakāyassa samuddharaṇāyā’ti. (cf. Cp. i. 1)

Appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyā’ti. (Vin. i. 5; cf. S. i. 136)

51

Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati. (Vin. i. 88; M. i. 171)

Iti kho bhikkhave āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attanā samasamaṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesī’ti. (M. i. 165)

 

Questions Solved by Inference

1

Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve Arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti. (M. iii. 65; A. i. 27; Vbh. 336)

2

Saṅghe Gotami dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā’ti. (M. iii. 253)

Ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ katamo ekapuggalo, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho. (A. i. 21)

3

Gihino vāhaṃ bhikkhave pabbajitassa vā sammāpaṭipattiṃ vaṇṇemi, gihī vā bhikkhave pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusala’nti. (M. ii. 197; A. i. 69 § 10)

4

Na kho panāhaṃ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttarimanussadhammaṃ alamariyañāṇadassanavisesaṃ, siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti. (M. i. 246)

Ārambhatha nikkhamatha, yuñjatha buddhasāsane. Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro’ti. (S. i. 156; Kvu. 203)

6

Arahā ekaṃ vedanaṃ vedayati kāyikaṃ na cetasika’nti. (Untraced)

7

Jānantassa kukkuccaṃ hoti, kukkucce sati āvaraṇaṃ hoti, āvaṭe citte dhammābhisamayo na hotī’ti. (Untraced)

8

Yo sīlavā dussīlesu dadāti dānaṃ, dhammena laddhaṃ supasannacitto. Abhisaddahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ, sā dakkhiṇā dāyakato visujjhatī’ti. (M. Sta. 142)

10

Nippapañcārāmā bhikkhave viharatha nippapañcaratino’ti. (Untraced, but cf. M. i. 65)

11

Yo gihī arahattaṃ patto, dve vāssa gatiyo bhavanti anaññā, tasmiṃ yeva divase pabbajati vā parinibbāyati vā. No so divaso sakkā atikkametu’nti. (Untraced)

12

Vigatasatisammosā kho mahārāja Arahanto, natthi Arahantānaṃ satisammosoti. (Untraced. cf. Pts.Contr. 114)

13

 … katamāni tīṇi, sacetanā vā acetanā vā ajarāmarā loke natthi, saṅkhārānaṃ niccatā natthi, paramatthena sattūpaladdhi natthi. (Untraced)

14

Ākāso mahārāja, akammajo ahetujo anutujo, nibbānaṃ mahārāja akammajaṃ ahetujaṃ anutujaṃ. Ime kho mahārāja, dve akammajā ahetujā anutujā’ti. (Miln. 268.)

18

Sūriyassapi tāva tejosampannassa rogo uppajjissati, kimaṅgaṃ pana aññesaṃ satthānaṃ, natthi bhante esā vibhatti aññassa aññatra tavādisena buddhimatā’ti. (Miln. 274.)

21

Twenty-five Conditions Causing Weakness

Kodha, apanāho, makkho, paḷāso, issā, macchariyaṃ, māyā, sāṭheyyuṃ, tambho, sārambho, māno, atimāno, mado, pamādo, thinamiddhaṃ, tandi (nandī), ālasyaṃ, pāpamittatā, rūpā, saddā, gandhā, rasā, phoṭṭhabbā, khudāpipāsā, arati ... (Miln. 289.)

30

Nibbānaṃ na atītaṃ, na anāgataṃ, na paccuppannaṃ, na uppannaṃ, na anuppannaṃ na uppādanīya’nti. (Untraced)

So appavattatthāya maggaṃ āyūhati gavesati bhāveti bahulīkaroti tassa tadatthaṃ sati santiṭṭhati, tadatthaṃ vīriyaṃ santiṭṭhati, tadatthaṃ pīti santiṭṭhati, tassa taṃ cittaṃ aparāparaṃ manasīkaroto pavattaṃ samatikkamitvā appavattaṃ okkamati, appavattamanuppato mahārāja sammāpaṭipanno ‘nibbānaṃ sacchikarotī’ti vuccati. (Miln. 326)

32

Na pupphagandho paṭivātameti, na candanaṃ taggaramallikā vā. Satañca gandho paṭivātameti, sabbā disā sappuriso pavāyati. (Dhp. v 54)
Amataṃ te bhikkhave paribhuñjanti, ye kāyagatāsatiṃ paribhunjantī’ti. (A. i. 45)

33

The 28 Virtues of the The Ascetic Practices

Suddhājīvaṃ sukhaphalaṃ anavajjaṃ na paradukkhāpanaṃ abhayaṃ asampīḷanaṃ ekantavaḍḍikaṃ aparihāniyaṃ amāyaṃ ārakkhā patthitadadaṃ sabbasattadamanaṃ saṃvarahitaṃ patirūpaṃ anissitaṃ vippamuttaṃ rāgakkhayaṃ dosakkhayaṃ mohakkhayaṃ mānappahānaṃ kuvitakkacchedanaṃ kaṅkhavitaraṇaṃ kossajjaviddhaṃsanaṃ aratippahānaṃ khamanaṃ atulaṃ appamānaṃ sabbadukkhakkhayagamanaṃ. (Miln. 351)

 

Similes

60

Sassataṃ ucchedaṃ taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ taduttamaṃ aññaduttamaṃ akaṭamabhabbaṃ apurisakāraṃ abrāhmacariyavāsaṃ sattavināsaṃ navasattapātibhāvaṃ saṅkhārasassatabhavaṃ yo karoti so paṭisaṃvedeti añño karoti añño paṭisaṃvedeti kammaphaladassanā ca kiriyaphaladiṭṭhi ca ito evarūpāni ceva aññāni ca vivādapathāni apanetvā saṅkhārānaṃ sabhāvaṃ paramasuññataṃ nirīhanijjīvataṃ (nisattanijīvataṃ) accantaṃ suññataṃ ādiyitabbaṃ. (Miln. 413)

61

Yadūnakaṃ taṃ saṇati, yaṃ pūraṃ santameva taṃ. Aḍḍakumbhūpamo [rittakumbhūpamo] bālo, rahado pūro’va paṇḍito’ti. (Sn. v 721)

Translation of Technical Terms

Absorptions (jhāna)
Action (kiriya)
Ascetic Practices  (dhutaṅga)
Attachment (upādāna)
Austerities (dukkarakārikā)

Bactrian Greeks (Yonaka)
Becoming (bhava)
Being (satta)
Birth (jāti)

Compassion (karuṇā)
Concentration  (samādhi)
Confidence (saddhā)
Consciousness (viññāṇa)
Contact (phasso)
Craving (taṇhā)

Death (maraṇaṃ)
Defilements (kilesa)
Demerit (apuñña)
Desire, Hatred, and Delusion (rāga, dosa, moha)
Desirelessness (appaṇihita)
Discourse (sutta)
Dwelling Place (vihāra)

Emptiness (suññatā)
Energy (viriya)
Equanimity (upekkhā)

Feeling (vedanā)
Formations (saṅkhārā)

Generosity (dāna)
Going Forth (pabbajja)

Heaven of Delight (Tusita)
Heaven of the Thirty Three (Tāvatiṃsa)
Hell (niraya)

Ignorance (avijjā)
Impermanence (anicca)
Initial Application (vitakka)
Intelligence (buddhi)
Intention (cetanā)

Knowledge (ñāṇa)

Loving-kindness (mettā)

Matter (rūpa)
Memory (sati)
Merit (puñña)
Mind (citta)
Mind (nāma)
Mind and Matter (nāmarūpa)
Mindfulness (sati)
Minor and Lesser Precepts (khuddanukhuddaka sikkhapada)

Noble Truths (ariya saccāni)
Non-returner (anāgāmi)

Obstruction (antarāya)
Offences (āpatti)
Old Age (jarā)
Once-returner (sakadāgāmi)
Order (saṅgha)
Ordination (upasampadā)

Passion (rāga)
Perception (saññā)
Personality-belief (sakkayadiṭṭhi)

Question (pañha)

Recluse (samaṇa)
Relics (dhātu)
Religion (sāsana)
Restraint (niggaha)
Restraint of the stomach (saṃyata)
Round of Rebirths (saṃsāra)
Rules for Monks (vinaya)

Schism (saṅghabhedda)
Season (utu)
Sense Bases (saḷāyatana)
Shrine (cetiya)
Signlessness (animitta)
Soul (jīvo)
Soul (vedagū)
Space (ākāsa)
Stream-entry (sotāpatti)
Suffering (dukkha)
Supernormal Power (iddhi)
Sustained Application (vicāra)
Sympathetic-joy (muditā)

Unwholesomeness (akusala)

Virtue (sīla)

Wholesomeness (kusala)
Wisdom (paññā)
Wise attention (yoniso manasikāra)
World (loka)
Wrong Views (diṭṭhi)


Parent Folder
Previous Page

© You may print any of these books for your own use. However, all rights are reserved. You may not use any of the site content on your own website, nor for commercial distribution. To publish the books, permission must be sought from the appropriate copyright owners. If you post an extract on a forum, post a link to the appropriate page. Please do not link directly to PDF, MP3, or ZIP files.

 

Home
Next Page

HOME
The Buddha
What's New?

CLASSES
Forums
Retreats

BOOKS
Mahasi Sayadaw
Ledi Sayadaw
Other Authors
Bhikkhu Pesala
Discourses

HELP
Opera Tips
Opera Buttons
Pali Words
Map of India
Related Links
Contact Us

DOWNLOADS
Unicode Fonts
Photo Gallery